Izayaka

Izayaka ir diezgan pieprasīts vietējais bāriņš, kas ir iemīļots dēļ tā jaukās atmosfēras, lētajām cenām un izskatīgās bārmeņa meitas, kas bieži palīdz tēvam. Vieta atrodas patālāk no centra, taču ne tik tālu, lai tā būtu neatrodama. Parasti gan dēļ šīs atrašanās vietas, tajā atrodas tikai vietas zinātāji, kas arī izskaidrotu to, kāpēc šī vieta nekad nav pārāk pārpildīta.
Ienākot iekšā, klientus sagaida kāds bāriņa darbinieks ar sveicienu, pagarš gaitenis, vairāki zemi galdiņi un pa vienam spilvenam katrai personai, kā arī visur izslavētie alkoholiskie dzērienu un zivju ēdieni. Ja ir vēlme pasēdēt ne pārāk pārpildītā vietiņā, tad tā tik tiešām būtu īstā ēkā, kur iegriezties.

Tas bija parasts vakars, kad Uruha, kā jau parastā darba dienā, bija izstiepies uz dīvāna. Viņa prātu nenodarbināja nekas vairāk, kā ziepju opera, ko rādīja uz ne pārāk lielā plazmas ekrāna. Te pēkšņi viņa uzmanību pievērsa kāda jauna singla iznākšanas reklāma, kas bija kā bomes sitiens pa Uruhas blondo galviņu.
Pareizi! Singla iznākšana! Kalsnā vīrieša acu ieplešana pavadīja viņa televizora izslēgšanas kustību. Kā gan viņš būtu varējis aizmirst! Šodien Izayakā notika singla iznākšanas nosvinēšana. Uruha gan pats nebija īpaši pārliecināts, kurai grupai vai dziedātājam tas bija veltīts, taču tam nebija īpaši liela nozīme, jo galvenais taču, ka viņam bija iemesls iedzert!
Vīrietis ātri pieskrēja pie skapja, novilka savu pelēko, nonēsāto jaciņu un nomainīja to pret violetu kreklu ar nesaprotamu apdruku, kā arī izrotāja savus slaidos ģitārista pirkstus ar dažāda platuma subraba krāsas gredzeniem. Paskatīdamies uz spoguļa pusi un esot apmierināts ar skatu iepretim, Uruha pārmeta pāri pleciem īso mētelīti un ievilka kājas zābakos, paķerot līdzi somu, cepuri un saules brilles - jo kā nekā, slavenība kā viņš jau gluži nevarēja joņot apkārt pa pilsētu vēlā nakts stundā.

Brīdis, kad vīrietis sasniedza savu galamērķi, izvilināja nelielu smīnu uz viņa izliektajām lūpām. Apskatot telpas iekšieni tas viņa skatienu nogalināja acumirklī, jo neviens vēl nebija atnācis. Droši vien Uruha bija atnācis par ātru.
Ak jel, un tā vienmēr, Uruha pasīvi iekārtojās uz spilvena pie galda patālākā telpas stūrī un pasūtīja kausu alus, kā teikt, lai jau nedaudz iesildītos gaidāmajam pasākumam, lai arī pēc cik ilga laika tam vajadzētu sākties.

OOC: So then, guys, join the poor Uruha, which is left alone in the pub, or else he will drink himself to death! : D